Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 27. septembra sēdē ir izskatījusi šīs Saeimas sasaukuma Valsts aizsardzības koncepciju.

Tas ir galvenais aizsardzības nozares plānošanas dokuments, ko izstrādā, balstoties uz militāro draudu analīzi. Atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai tiek īstenota valsts aizsardzības politika, plānoti valsts aizsardzības politiskie un operacionālie pasākumi un tam nepieciešamie resursi. Valsts aizsardzības koncepcija ir pamats Nacionālo bruņoto spēku attīstībai, kā arī valsts varas un pārvaldes institūciju, pašvaldību, fizisko un juridisko personu rīcībai miera, valsts apdraudējuma un kara laikā.

Caur koncepciju tiek realizēts arī Satversmes 67. pants, kurš nosaka, ka Saeima lemj par valsts bruņoto spēku lielumu miera laikā. Saskaņā ar Nacionālā drošības likuma aizsardzības koncepciju apstiprina parlaments katra sasaukuma otrajā gadā. Taču šoreiz, reaģējot uz ģeopolitiskās situācijas izaicinājumiem, šī koncepcija ir izstrādāta paātrinātā kārtībā. Lai arī caur to tiek nodrošināta iepriekšējās koncepcijas pārmantojamība, ir veiktas arī būtiskas izmaiņas atšķirībā no iepriekšējās. Tas ir ļoti nozīmīgs, lai varētu attīstīt un stiprināt mūsu valsts drošību.

Koncepcija izstrādāta laikā, kad Krievija izvērš pilna mēroga karu Ukrainā, un kara iznākums noteiks turpmāko Eiropas drošības arhitektūru. Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu ir izraisījis fundamentālu militāro pieņēmumu maiņu un ietekmē aizsardzības plānošanu. Latvijas valsts aizsardzības pamatuzdevums ir teritorijas un visas valsts iedzīvotāju aizsardzība. Karš Ukrainā pierāda, ka pat īslaicīga teritorijas zaudēšana uzbrukuma gadījumā noved pie milzīgiem civiliedzīvotāju upuriem, civilās un kritiskās infrastruktūras iznīcības.

Atturēšanas un aizsardzības pamats ir NATO kolektīvās aizsardzības sistēma. Tās funkcionēšanai un attīstībai ir svarīga NBS militāro spēju un kaujas gatavības stiprināšana, kas ietver militāro spēju attīstību, augstu kaujas gatavību, skaitliski lielāku personālsastāvu, savietojamību un integrāciju ar NATO sabiedroto spēkiem. Koncepcijā jaunā līmenī ieviesta robežapsardzība – Latvijas ārējās robežas inženiertehniskā pilnveidošana ar fiziskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem atbilstoša pretinieka potenciālajiem apdraudējumiem. NBS uzdevums ir nodrošināt valsts teritorijas un civiliedzīvotāju aizsardzību no pirmā centimetra, liedzot ienaidnieku iespējas virzīties un nostiprināties Latvijas teritorijā, izmantojot visus nepieciešamos un pieejamos līdzekļus. Attiecībā uz Nacionālo bruņoto spēku koncepciju turpina jau iepriekš iesāktos definētos uzdevumus, vienlaikus attīstot Nacionālo bruņoto spēku jaunās spējas. Nacionālie bruņotie spēki turpina attīstīt pretgaisa aizsardzību, krasta aizsardzību un tālās darbības raķešu artilērijas un arī bezpilota lidaparātu spējas, kā arī ieviest bruņojumā kājinieku kaujas platformas.

Raimonds Bergmanis, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs