2019.–2020. gada administratīvi teritoriālās reformas (ATR) gaitā, kuras rezultātā tika pieņemts 2020. gada 10. jūnija Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, notika dažādu pašvaldību administratīvo teritoriju piespiedu apvienošana, ko pavadīja plaša vietējo kopienu neapmierinātība, tostarp pat protesti.

Šobrīd varam nepārprotami secināt, ka pēc vairāk nekā divu gadu kopā būšanas strauji un būtiski dažādās novadu pašvaldībās ir pasliktinājusies sociālekonomiskā situācija, kas izraisa pašvaldības funkciju izpildes sarežģījumus un no tiem izrietošo pašvaldības sniegto pakalpojumu trūkumu.

Problēmas, kas iezīmējās reformas ieviešanas gaitā, nekur nav pazudušas, tieši otrādi, kļuvušas tikai asākas. Par to liecina arī daudzos novados notikušas iedzīvotāju aptaujas un balsojumi, kuros pieprasītas izmaiņas esošajā administratīvi teritoriālajā regulējumā.

Atsaucoties uz novadu iedzīvotāju kopienu izteiktajiem viedokļiem un pašvaldību domju lēmumiem, “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” (Apvienotais saraksts) iesniedzis apjomīgus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma grozījumus, piedāvājot labot acīmredzamas ATR kļūdas un nodrošinot racionālāku un novadu iedzīvotāju interesēm atbilstošāku regulējumu.

Likumā paredzēts noteikt kritērijus administratīvo teritoriju izmaiņām.

Likumā ir paredzēts saglabāt tādu valstspilsētu administratīvās teritorijas, neapvienojot tās ar novadu administratīvajām teritorijām, kurās ir ne mazāk par 20 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju, ja pilsētai ir attīstīta rūpniecība un preču ražošana, transporta sistēma, sociālā infrastruktūra un sabiedriskie pakalpojumi.

Savukārt, apvienojot vai sadalot novada administratīvo teritoriju, kā arī grozot tā robežu, likumā tiek ievēroti šādi kritēriji:

1) novada administratīvā teritorija ir ģeogrāfiski vienota;

2) novada administratīvajā teritorijā ir ne mazāk par septiņiem tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju;

3) novada administratīvajā teritorijā ir izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīkls, sabiedriskā transporta un ceļu tīkls, kā arī komunālās saimniecības tīkls;

4) novada administratīvā teritorija ir optimāli izveidota, lai pašvaldība varētu patstāvīgi nodrošināt tai likumos noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja likumos noteikts citādi.

Galvenais kritērijs, izveidojot attiecīgo administratīvo teritoriju, ir iedzīvotāju skaits, kā arī novada administratīvās teritorijas gadījumā pašvaldības spēja nodrošināt visu tai noteikto autonomo funkciju izpildi.

Likumā ietvertā piedāvājuma jaunām administratīvajām teritorijām būtiska atšķirība no esošā administratīvi teritoriālā iedalījuma ir tāda, ka īpaša nozīme netiek pievērsta attīstības centra kritērijam, kas praksē attiecīgajās teritorijās ir izraisījis nomaļu efektu, no tām aizplūstot iedzīvotājiem un samazinoties pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem, kas izriet gan no dažādu vietējo kopienu vēstulēs, gan attiecīgos pašvaldību domju lēmumos aprakstītajiem piemēriem.

Likums paredz atteikties no 2029. gadā paredzētās Daugavpils valstspilsētas administratīvās teritorijas apvienošanas ar Augšdaugavas novada administratīvo teritoriju, Jelgavas valstspilsētas administratīvās teritorijas apvienošanas ar Jelgavas novada administratīvo teritoriju, Liepājas valstspilsētas administratīvās teritorijas apvienošanas ar Dienvidkurzemes novada administratīvo teritoriju, Rēzeknes valstspilsētas administratīvās teritorijas apvienošanas ar Rēzeknes novada administratīvo teritoriju un Ventspils valstspilsētas administratīvās teritorijas apvienošanas ar Ventspils novada administratīvo teritoriju, tādējādi saglabājot gan attiecīgo valstspilsētu pašvaldību, gan novadu administratīvās teritorijas.

Vienlaikus likumā tiek noteikts iepriekš minēto valstspilsētu un novadu administratīvo teritoriju pašvaldību sadarbības pienākums noteiktu valsts pārvaldes funkciju izpildes nodrošināšanai, kas izriet no likumiem.

Vēl likumā ir paredzēts:

1) Ādažu novada administratīvajai teritorijai pievienot Ropažu novada teritoriālā iedalījuma vienību – Garkalnes pagastu;

2) izpildot Satversmes tiesas 2021. gada 28. maija spriedumu, Varakļānu novada administratīvo teritoriju pievienot Madonas novada administratīvajai teritorijai;

3) izveidot jaunu Babītes novada administratīvo teritoriju, izmainot esošā Mārupes novada administratīvo teritoriju;

4) izveidot jaunu Kandavas novada administratīvo teritoriju, izmainot esošā Tukuma novada administratīvo teritoriju;

5) izveidot jaunu Ikšķiles novada administratīvo teritoriju, izmainot esošā Ogres novada administratīvo teritoriju;

6) izveidot jaunu Ozolnieku novada administratīvo teritoriju, izmainot esošā Jelgavas novada administratīvo teritoriju.

Apvienotā saraksta līdzpriekšsēdētājs Edvards Smiltēns:

“Kļūdas ir jāatzīst un jālabo. Aiz kļūdainiem lēmumiem stāv īsti cilvēki, viņu vajadzības un nākotne. Mēs kā Latvijas novados sakņota politiska organizācija ar zināšanām un kompetenci pašvaldību darbā piedāvājam racionālus un pārdomātus risinājumus labākai novadu attīstībai.”

Apvienotā saraksta līdzpriekšsēdētājs Edgars Tavars:

“Ar varu uzspiestā reformā kļūdas un problēmas bija neizbēgamas. Uz tām esam konsekventi norādījuši, to labošana bija arī būtiska mūsu programmas daļa. Paldies novadu iedzīvotājiem un pašvaldībām par aktīvu iesaisti priekšlikumu tapšanā, iestāšanos par savu novadu nākotni un tiesībām.”

Papildu informācija:

Arno Pjatkins, APVIENOTĀ SARAKSTA sabiedrisko attiecību konsultants

Tālr.: 26516160

E-pasts: [email protected]