APVIENOTĀ SARAKSTA (AS) Saeimas deputāti vērsušies pie veselības ministra Hosama Abu Meri ar pieprasījumu prasot skaidrot rīcību saistībā ar 1. tipa cukura diabēta pacientiem nepieciešamo medicīnisko tehnoloģiju pieejamību Latvijā.

Latvijas Diabēta asociācija jau 2024.gada janvārī Saeimā iesniedza kolektīvo iesniegumu par 1. tipa diabēta pacientu veselības saglabāšanu, kuru platformā “ManaBalss» parakstījuši vairāk nekā 10 000 Latvijas iedzīvotāju. Asociācija skaidroja, ka šīs iniciatīvas mērķis ir panākt, lai Latvijā tiktu nodrošināts citām Eiropas valstīm, tostarp Igaunijā un Lietuvā, pielīdzināms valsts finansējums insulīna sūkņiem un nepārtrauktas glikozes monitorēšanas sistēmām (glikozes sensoriem) visiem pacientiem, kuriem tas ir medicīniski nepieciešams.

Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurā šīs tehnoloģijas netiek apmaksātas pieaugušajiem 1. tipa diabēta pacientiem.

Minēto tehnoloģiju kompensēšanas jautājuma risināšana Latvijā tiek nepamatoti novilcināta, neraugoties uz to, ka insulīna sūkņi attīstītajās valstīs ir standarta ārstēšanas sastāvdaļa jau vairāk nekā 25 gadus, savukārt glikozes sensori – vairāk nekā 10 gadus.

Saskaņā ar Latvijas Diabēta Asociācijas aprēķiniem šobrīd glikozes sensori tiek kompensēti tikai ļoti ierobežotam pacientu skaitam – grūtniecēm un 1. tipa diabēta pacientiem ar transplantētiem orgāniem, kopumā aptuveni 100 cilvēkiem. Vienlaikus vairāk nekā 5800 pacientu Latvijā šīs tehnoloģijas nesaņem, tostarp vairāk nekā 3000 darbspējas vecuma cilvēku.

Latvijas Diabēta Asociācija norāda, ka no medicīniskiem pētījumiem izriet, ka insulīna sūkņu un glikozes sensoru izmantošana būtiski uzlabo diabēta kontroli, samazina hospitalizāciju skaitu un diabēta komplikāciju risku, kā arī ilgtermiņā samazina izdevumus veselības aprūpes sistēmai.

AS frakcijas vadītājs Edgars Tavars:

“Kārtējā gadiem nerisināta problēma. Tūkstošiem pacientu nav pieejamas mūsdienīgas, viņu dzīves kvalitāti uzlabojošas tehnoloģijas. Atrunas, ka nav naudas, situācijā, kad ministrs pieļauj būvniecības sadārdzināšanos Stradiņos par 100 miljoniem, nav ne morāli ne faktiski pieņemamas.”

Lai skaidrotu ministrijas rīcību šīs daudziem pacientiem nozīmīgas problēmas risināšanā, AS deputāti prasa veselības ministram Hosamam Abu Meri sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kādēļ Latvijā līdz šim nav nodrošināts valsts finansējums insulīna sūkņiem un nepārtrauktas glikozes monitorēšanas sistēmām visiem 1. tipa cukura diabēta pacientiem, kuriem šādas tehnoloģijas ir medicīniski nepieciešamas, neraugoties uz to, ka šis jautājums jau ir aktuāls vairākus gadus? Vai veselības ministrs šajā situācijā saskata arī savu personisko politisko atbildību par to, ka Latvijā līdz šim nav nodrošināts citām Eiropas valstīm, tostarp arī Lietuvai un Igaunijai, pielīdzināms atbalsts 1. tipa diabēta pacientiem?

2. Kā Veselības ministrija vērtē Latvijas Diabēta Asociācijas norādīto faktu, ka Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kur insulīna sūkņi un nepārtrauktas glikozes monitorēšanas sistēmas netiek apmaksātas pieaugušajiem 1. tipa diabēta pacientiem? Vai Veselības ministrija šo situāciju uzskata par pieņemamu no veselības politikas un pacientu vienlīdzīgu tiesību viedokļa, un kādi konkrēti pasākumi tiek plānoti, lai šo atpalicību novērstu?

3. Kādi konkrēti pasākumi līdz šim ir veikti Veselības ministrijā un tās padotības iestādēs, lai nodrošinātu plašāku insulīna sūkņu un glikozes sensoru pieejamību diabēta pacientiem Latvijā? Lūdzu, norādiet konkrētus pieņemtos lēmumus, sagatavotos normatīvo aktu projektus, veiktos izvērtējumus vai citus dokumentus, kas apliecina šādu pasākumu īstenošanu.

4. Vai Veselības ministrijai ir izstrādāts konkrēts rīcības plāns insulīna sūkņu un nepārtrauktas glikozes monitorēšanas sistēmu kompensācijas paplašināšanai visiem pacientiem, kuriem tās ir medicīniski nepieciešamas? Ja šāds plāns ir izstrādāts, lūdzu, atsūtiet attiecīgo dokumentu vai atsauci uz to. Ja šāds plāns nav izstrādāts, lūdzu, paskaidrojiet, kāpēc Veselības ministrija līdz šim nav sagatavojusi konkrētu rīcības plānu šī jautājuma risināšanai.

5. Vai Veselības ministrija vai tās padotības iestādes ir veikušas aprēķinus par nepieciešamo finansējumu, lai nodrošinātu insulīna sūkņu un glikozes sensoru kompensāciju visiem pacientiem, kuriem šādas tehnoloģijas ir medicīniski nepieciešamas? Ja šādi aprēķini ir veikti, lūdzu, norādiet aprēķināto finansējuma apjomu, metodoloģiju un dokumentus, uz kuriem balstīti šie aprēķini.

6. Kādi konkrēti pasākumi un kādos termiņos tiks veikti, lai nodrošinātu, ka tuvākajos gados Latvijā 1. tipa diabēta pacientiem tiek nodrošināta piekļuve modernām diabēta kontroles tehnoloģijām tādā apjomā, kas atbilst citās Eiropas Savienības valstīs pieņemtajai praksei?

Papildu informācija:

Arno Pjatkins, APVIENOTĀ SARAKSTA sabiedrisko attiecību konsultants

Tālr.: 26516160

E-pasts: [email protected]