Ņemot vērā straujo degvielas cenu pieaugumu un tā ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju un valsts ekonomiku kopumā, nepieciešama skaidrība par katras degvielas cenu veidojošās komponentes pamatotību.
Tāpēc APVIENOTAIS SARAKSTS (AS) deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie ekonomikas ministra Viktora Valaiņa, aicinot skaidrot situāciju saistībā ar valsts naftas produktu drošības rezervju finansēšanu, pārvaldību un ietekmi uz degvielas cenu.

AS Saeimas deputāts Andris Kulbergs:
“Valsts degvielas rezerves ir stratēģiski nozīmīgs jautājums. Taču kāpēc to uzturēšanas izmaksas Latvijā ir 3–5 reizes augstākas nekā Igaunijā un Lietuvā? Par to maksājam mēs visi. Maksājam daudz – 8-9 centus pie katra degvielas litra. Laikā, kad cilvēkiem nākas rūpīgi piedomāt cik daudz tie var atļauties ieliet sava auto bākā, ir jābūt pārliecībai, ka degvielas rezervju uzturēšana ir labi pārvaldīta un par to netiek pārmaksāts.”

Enerģētikas likums nosaka, ka centrālās krājumu uzturēšanas struktūras uzdevumus pilda sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”. Tas arī paredz, ka pārvaldītāja uzdevumos ietilpst drošības rezervju iegāde, to uzturēšanas un rotācijas nodrošināšana, drošības rezervju pakalpojuma maksas administrēšana, drošības rezervju uzkrāšanas fonda uzturēšana un administrēšana, kā arī aviācijas nozares uzturēto drošības rezervju uzraudzība.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Valsts naftas produktu drošības rezervju veidošanas un uzturēšanas kārtība” pārvaldītājs administrē drošības rezervju pakalpojuma maksu un drošības rezervju uzkrāšanas fondu, kā arī organizē drošības rezervju iegādi, uzturēšanu un rotāciju. Atbilstoši šiem noteikumiem ir paredzēts, ka pakalpojuma maksas likme, sākot ar 2026. gada februāri, ir 81,26 eiro par vienu naftas produktu tonnu, un tā tiek aprēķināta par iepriekšējā mēnesī realizēto vai savam patēriņam ievesto vai importēto naftas produktu apjomu. Vienlaikus no drošības rezervju uzkrāšanas fonda atļauts segt ne vien rezervju iegādes izmaksas, bet arī infrastruktūras, loģistikas, pārbaužu, apdrošināšanas, finanšu risku vadības un administratīvās izmaksas.

Ministru kabineta noteikumu anotācijā skaidrots, ka mazumtirdzniecības klientiem šī maksa var ietekmēt degvielas cenu par litru, ja tirgotājs pakalpojuma maksas izmaksas pārnestu degvielas cenā. Ekonomikas ministrija vienlaikus norādījusi, ka izmaksu iekļaušana degvielas cenā ir atkarīga no tirgotāja cenu politikas un savstarpējās konkurences, bet ilgtermiņā šādam sadārdzinājumam patērētājiem vairs nebūtu pamata un tam būtu jāsamazinās, jo pēc drošības rezervju iegādes turpmāk būtu nepieciešama vien drošības rezervju uzturēšana un atjaunošana.

Saskaņā ar anotācijā norādīto pakalpojuma maksas likme 81,26 eiro apmērā uz degvielas cenu mazumtirdzniecībā aptuveni varētu veidot dīzeļdegvielai 0,069 eiro par litru bez PVN, bet benzīnam 0,061 eiro par litru bez PVN.

Lai gūtu pārliecību par valsts naftas produktu drošības rezervju finansēšanas izmaksu pamatotību un pārvaldības efektivitāti, deputāti aicina ekonomikas ministru Viktoru Valaini atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kāds bija faktiski iekasētais drošības rezervju pakalpojuma maksas apmērs 2024. gadā, 2025. gadā un 2026. gada pirmajos mēnešos, norādot to pa mēnešiem?
2. Kādas izmaksas no drošības rezervju uzkrāšanas fonda ir segtas 2024. gadā, 2025. gadā un 2026. gada pirmajos mēnešos, sadalījumā atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 313 23.1.–23.7. apakšpunktiem?
3. Kāds drošības rezervju apjoms tonnās un vērtībā bija faktiski izveidots uz 2024. gada 31. decembri, 2025. gada 31. decembri un atbildes sniegšanas dienu, kā arī kādu daļu no normatīvi nepieciešamā apjoma tas veidoja katrā no minētajiem datumiem? Vienlaikus lūdzam norādīt, vai uz atbildes sniegšanas dienu normatīvi nepieciešamais drošības rezervju apjoms ir pilnībā sasniegts un, ja ir, tad kurā datumā tas tika sasniegts.
4. Ja normatīvi nepieciešamais drošības rezervju apjoms jau ir pilnībā sasniegts, lūdzam skaidrot, kāpēc pakalpojuma maksas likme nav attiecīgi samazināta līdz līmenim, kas atbilst vienīgi drošības rezervju uzturēšanas, atjaunošanas un rotācijas izmaksām, un kad Ekonomikas ministrija plāno šādu samazinājumu īstenot. Ja šis apjoms vēl nav sasniegts, lūdzam norādīt plānoto termiņu tā sasniegšanai un paredzamo pakalpojuma maksas likmes dinamiku līdz minētā apjoma pilnīgai sasniegšanai.
5. Ja drošības rezervju pakalpojuma maksas ietvaros faktiski iekasēto līdzekļu apmērs pārsniedz attiecīgajā periodā drošības rezervju iegādei, uzturēšanai, rotācijai un citām ar tām saistītajām izmaksām nepieciešamo apmēru, lūdzam norādīt, kas notiek ar šo finanšu līdzekļu pārpalikumu, kāds ir tiesiskais pamats tā turpmākai izmantošanai un vai tas tiek ņemts vērā, nosakot pakalpojuma maksas likmi nākamajiem periodiem.
6. Uz kādu aprēķinu, datu un pieņēmumu pamata tika noteikta pakalpojuma maksas likme 81,26 euro par vienu tonnu, un kā Ekonomikas ministrija aprēķināja tās ietekmi uz degvielas gala cenu, tostarp anotācijā norādīto iespējamo ietekmi – 0,069 euro par litru dīzeļdegvielai bez PVN un 0,061 euro par litru benzīnam bez PVN?
7. Vai Ekonomikas ministrija ir veikusi vai pasūtījusi izvērtējumu par drošības rezervju pakalpojuma maksas faktisko ietekmi uz degvielas mazumtirdzniecības cenām, transporta nozares izmaksām, loģistikas un apgādes sektora izmaksām, kā arī uz tautsaimniecību kopumā? Ja šāds izvērtējums ir veikts, lūdzam to iesniegt, bet, ja nav veikts, lūdzam skaidrot, kā Ekonomikas ministrija pamato šādas maksas uzturēšanu bez regulāra tās ekonomiskās ietekmes novērtējuma.
8. Kā Ekonomikas ministrija ikdienā seko līdzi drošības rezervju pakalpojuma maksas ietekmei uz degvielas gala cenu patērētājiem un uzņēmumiem, īpaši transporta, loģistikas un apgādes sektorā, un kādus konkrētus pasākumus ministrija ir veikusi vai plāno veikt, lai ilgtermiņā mazinātu šīs maksas ietekmi uz patērētājiem un tautsaimniecības izmaksām?
9. Kādi konkrēti Ekonomikas ministrijas uzraudzības pasākumi ir veikti attiecībā uz SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”, tostarp cik ceturkšņa pārskati ir saņemti, kādas administratīvās izmaksas ir apstiprinātas un kādi pārkāpumi vai trūkumi, ja tādi konstatēti, ir identificēti?

Papildu informācija:

Arno Pjatkins, APVIENOTĀ SARAKSTA sabiedrisko attiecību konsultants

Tālr.: 26516160

E-pasts: [email protected]