APVIENOTAIS SARAKSTS (AS) Saeimas frakcijas deputāti vērsušies ar pieprasījumu pie iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, prasot skaidrot ministra rīcību un atbildību par telefonkrāpniecības apkarošanu.
Saskaņā ar pētījumu aģentūras «Norstat» 2025. gadā veikto aptauju 71% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar telefonkrāpniecību.

Savukārt Valsts policijas dati liecina, ka 2025. gadā krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem izkrāpuši vismaz 23,7 miljonus eiro, salīdzinot ar 16 miljoniem eiro 2024. gadā. Pieaugums ir straujš un rāda, ka telefonkrāpniecība kļuvusi par sistēmisku un bīstamu problēmu. Reģistrēti 6479 telefonkrāpšanas gadījumi, kas veido aptuveni 55% no visām krāpšanām. Tūkstošiem cilvēku katru gadu tiek maldināti, zaudējot gan līdzekļus, gan uzticību valsts varai. Krāpnieki izmanto emocionālas manipulācijas, draudus vai identitātes viltošanu, liekot cilvēkiem rīkoties steigā un pieņemt neapdomātus lēmumus.

Izvērtējot atbildīgo izpildvaras institūciju kompetenci, no 2023. gada 5. decembra Ministru kabineta rīkojuma Nr. 857 izriet, ka Iekšlietu ministrija ir atbildīgā institūcija par Organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas plāna 2023.–2025. gadam īstenošanu.

No minētā plāna izriet, ka «pēdējos gados palielinājies krāpšanas gadījumu skaits digitālajā vidē, t.sk. telefonkrāpniecība. Konstatēti šādi krāpšanas gadījumi: krāpnieki mēģina iegūt banku attālināto pieslēgumu rīkus vai maksājumu karšu datus, stādoties priekšā kā banku darbinieki; krāpnieki jeb tā saucamie «viltus brokeri» aicina investēt finanšu līdzekļus dažādās brokeru/ieguldījumu platformās; krāpnieki mēģina izkrāpt klientu maksājumu karšu datus, izmantojot loģistikas uzņēmumu «DPD Latvija» un «Omniva» logo; krāpnieki izvieto sludinājumus sociālajos tīklos vai sludinājumu portālos par dažādu preču iegādi un pasūtīšanu; viltus zvani, SMS, e-pasti iestāžu un uzņēmumu vārdā, kā arī citi krāpšanas veidi.»

Var secināt, ka kopš plāna, kurā tika identificētas minētās problēmas, pieņemšanas ir pagājuši vairāki gadi, situācijai telefonkrāpšanas jomā arvien pasliktinoties. Tas liek uzdot nopietnu jautājumu par Iekšlietu ministrijas darbības efektivitāti situācijā, kad šis krāpšanas veids ir kļuvis par sistemātisku draudu, ar kuru Latvijas iedzīvotāji saskaras katru dienu, bet ministrija acīmredzami ar to netiek galā.

Ievērojot minēto, AS deputāti aicina iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski sniegt precīzas atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kā Jūs kā iekšlietu ministrs pamatotu savu politisko atbildību par to, ka Jūsu pārraudzībā līdz šim nav savlaicīgi ieviesti efektīvi pasākumi telefonkrāpniecības ierobežošanai, kā rezultātā šī noziedzīgā darbība Latvijā ir sasniegusi apmērus, kurus augstas valsts amatpersonas jau publiski raksturo kā sistemātisku un organizētu «biznesu»?
2. Kādas tieši konkrētas un izmērāmas darbības Iekšlietu ministrija ir īstenojusi 2025. gadā, un kādas paredzēts īstenot 2026. gadā, lai reāli samazinātu telefonkrāpniecības gadījumu skaitu un apturētu iedzīvotājiem nodarīto finansiālo zaudējumu straujo pieaugumu? Kā Jūs konkrēti plānojat mērīt šo pasākumu efektivitāti tuvākā pusgada laikā, kā arī šogad un nākamajā gadā? Vai ir apzināti un tiek ieviesti telefonkrāpniecības ierobežošanas risinājumi, kas tiek izmantoti Lietuvā, piemēram, saistībā ar «SIM box» pakalpojumu bloķēšanu?
3. Vai Jūsu vadītā ministrija atbalsta Finanšu nozares asociācijas priekšlikumus, kas tika prezentēti 2025. gada 16. decembrī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos telefonkrāpniecības efektīvākai ierobežošanai, un, ja neatbalsta, tad ar kādu pamatojumu?
4. Kādus konkrētus un praksē īstenojamus pasākumus Jūs plānojat ieviest, lai telekomunikāciju operatori beidzot varētu aktīvi un efektīvi iesaistīties telefonkrāpniecības apkarošanā? Vai ministrija atbalsta tiesiskā regulējuma izmaiņas, kas ļautu operatoriem bez liekas vilcināšanās bloķēt krāpnieciskus zvanus un īsziņas?
5. Vai Jūsu vadībā tiek nopietni izvērtēta «SIM box» pakalpojumu pilnīga aizliegšana kā viens no būtiskākajiem instrumentiem anonīmu krāpniecisku zvanu izplatīšanas apturēšanai, un, ja nē, tad kāpēc šāds risinājums līdz šim ir ignorēts?
6. Kādus konkrētus soļus Iekšlietu ministrija plāno spert, lai būtiski pastiprinātu kriminālatbildību un sodus personām, kuras uzdodas par valsts vai finanšu iestāžu pārstāvjiem un sistemātiski apmāna godprātīgus iedzīvotājus?
7. Vai Jūs apsverat centralizētas un vienotas ziņošanas sistēmas izveidi, kas ļautu iedzīvotājiem ātri, vienkārši un saprotami ziņot par telefonkrāpniecības gadījumiem, un, ja šāda sistēma netiek plānota, kāpēc šāds acīmredzams risinājums līdz šim nav īstenots?
8. Kādas konkrētas, mērķētas un regulāras sabiedrības informēšanas un izglītošanas kampaņas tiks īstenotas, lai reāli palielinātu iedzīvotāju spēju atpazīt krāpnieciskas shēmas? Vai ir paredzēti īpaši pasākumi sociāli mazaizsargāto grupu, tostarp vecuma pensionāru, aizsardzībai, kuri visbiežāk kļūst par šo noziegumu upuriem?
9. Vai Jūs personīgi esat gatavs uzņemties politisko atbildību par līdzšinējo bezdarbību šajā jomā un nodrošināt, ka Iekšlietu ministrija nekavējoties īsteno efektīvus, redzamus un rezultātos balstītus pasākumus, lai apturētu telefonkrāpniecību un aizsargātu Latvijas iedzīvotājus no turpmākiem finansiāliem zaudējumiem?

Papildu informācija:

Arno Pjatkins, APVIENOTĀ SARAKSTA sabiedrisko attiecību konsultants

Tālr.: 26516160

E-pasts: [email protected]