
APVIENOTĀ SARAKSTA (AS) deputāti iesnieguši Saeimas patstāvīgo priekšlikumu, aicinot nepieļaut Ministru kabineta lēmumu pieņemšanu par jaunu vēja enerģijas staciju projektu akceptēšanu.
Šobrīd Latvijā atbilstoša tiesiskā regulējuma neesības dēļ var konstatēt stihisku un nepārdomātu vēja enerģijas staciju (VES) projektu virzību, pret ko iebilst būtiska Latvijas iedzīvotāju daļa.
Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma pieņemšana ir radījusi būtiskas pārmaiņas VES jomā – lēmumus par vēja parku izbūvi ar kopējo jaudu virs 50 MW tagad pieņem Ministru kabinets, samazinot pašvaldību faktisko ietekmi līdz formālai iepriekšējai līdzdalībai. Vienlaikus lielākā daļa no aptuveni simts aktuālajiem projektiem pārsniedz šo jaudu slieksni, tādējādi lēmumu pieņemšana faktiski ir koncentrēta Ministru kabinetā.
Minētais likums paredz arī atvieglotu kārtību, nosakot VES par nacionālo interešu objektu, saīsinot ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras, atvieglojot būvatļauju izsniegšanu un daļēji ierobežojot teritoriālā plānojuma nozīmi, kā arī nosakot, ka pārsūdzība neaptur projekta īstenošanu, kas rada tiesiskas paļāvības un Satversmības riskus.
Šī likuma pārejas noteikumu 3. punkts uzdod Ministru kabinetam reizi divos gados iesniegt Saeimai izvērtējumu par likumā paredzēto prasību efektivitāti un to turpmākas piemērošanas nepieciešamību, skaitot termiņu no likuma spēkā stāšanās dienas (2022. gada 5. oktobra). Neskatoties uz šo likumā noteikto uzdevumu, šāds izvērtējums Saeimai līdz šim nav iesniegts.
Nav izpildīti arī Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija protokolā Nr. 32 noteiktie uzdevumi ar izpildes termiņu 2023. gada 1. jūnijs:
1) izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvā akta projektu, kas reglamentē trokšņu, mirguļošanas un zemfrekvences skaņas ietekmes novērtējumu uz cilvēka veselību;
2) sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā regulējuma projektu par vēja un citu pie elektroenerģijas pārvades tīkla pieslēgto atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jaudu (elektrostaciju) demontāžas kārtību un ietekmētās vides, tai skaitā zemes platību, rekultivācijas nosacījumiem, novecojušo vēja parku jaudas atjaunošanas kārtību, tajā skaitā šīm darbībām nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu.
Vienlaikus joprojām nav izstrādātas vadlīnijas risku novēršanai VES avāriju un ugunsgrēku gadījumā un pēc 2022. gada grozījumiem Aizsargjoslu likumā, ar kuriem tika atceltas VES drošības aizsargjoslas, nav noteikta alternatīva drošības zonu kārtība. Tas rada papildu riskus iedzīvotājiem, VES apkalpojošajam personālam un glābējiem.
AS Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars:
“Valdība nav izpildījusi tos darbus, kas cilvēkiem radītu pārliecību, ka viss notiek saprātīgi un jēgpilni, cilvēku un valsts interesēs. Tā vietā ļaudis redz alkatības dzītu jaunu zelta drudzi, haosu un visatļautības sajūtu, kopienu prasību ignorēšanu, vides vērtību neatgriezenisku zaudēšanu. Tas jāapstādina, kamēr sekas nekļūst nenovēršamas.”
Ņemot vērā normatīvā regulējuma trūkumu, būtiskos drošības un tiesiskos riskus, kā arī to, ka vairāki stratēģiski uzdevumi nav izpildīti, šobrīd nedrīkst pieļaut Ministru kabineta lēmumu pieņemšanu par jaunu VES projektu akceptēšanu, līdz tiek pieņemti attiecīgie tiesību akti un sagatavotas vadlīnijas VES avāriju un ugunsgrēku gadījumā risku novēršanai.
Papildu informācija:
Arno Pjatkins, APVIENOTĀ SARAKSTA sabiedrisko attiecību konsultants
Tālr.: 26516160
E-pasts: [email protected]