Piektdien, 1. martā, notiks Valsts prezidenta rīkota diskusija par enerģētikas nozares un rīcībpolitikas ilgtermiņa attīstību Latvijā. Tās mērķis ir pārrunāt izpildinstitūciju, likumdevēja un iesaistīto pušu redzējumu par Enerģētikas stratēģiju līdz 2050. gadam. Saeimas deputāts Andris Kulbergs: “Piektdien Rīgas pilī runāsim par enerģētikas stratēģiju. Bez skaidra ilgtermiņa plāna turpināsies pretrunīgi lēmumi, kas ietekmēs mājsaimniecību un uzņēmumu rēķinus. Stratēģija vajadzīga, lai izvairītos no OIK2 un drošības riskiem.”

Jau 2023. gada pavasarī Latvijas Republikas Saeimā notika Enerģētikas stratēģijas forums, kurā deputāti un eksperti vienojās par kopīgas Latvijas Enerģētikas stratēģijas 2023.–2050. gadam izstrādes nepieciešamību (Pielikumā forumā pieņemtais Memorands).

Apvienotais saraksts izvirza šādus Enerģētikas stratēģijas uzdevumus: noteikt enerģētikas mērķi; izvērtēt, kā izvēlētie risinājumi ietekmēs elektrības pieejamību, cenu un pašpietiekamību; secināt, vai Latvija būs energopatērētājs vai arī energoražotājs ar eksporta potenciālu.

Lai sekmīgi īstenotu šos uzdevumus, uzskatām, ka stratēģijā ir jānosaka ambiciozāka, daudz pieaugošāka elektropatēriņa prognoze, kas ietver arī privātā un sabiedriskā transporta elektrifikāciju. Tas stimulēs investīciju piesaisti un ģenerējošo jaudu projektu realizāciju.

Ir jāsaprot, ka 2040. gadā no kopējā autoparka 35% būs elektroauto, kas veidos 23% no pašlaik saražotās elektrības Latvijā. Jāņem vērā “Rail Baltica” projekta ietekme, LVDz elektrifikācija, virzība prom no gāzes patēriņa u. c.

Veidojot stratēģiju, jāatbild uz jautājumu, vai Latvija var atļauties attīstīt enerģētikas sektoru, kāpināt elektro ģenerējošās jaudas bez sava starpsavienojuma ar Skandināviju un Vāciju. Jāņem vērā, ka esošie savienojumi caur Igauniju un Lietuvu ir nepietiekami, lai risinātu elektrības pārpalikumu un deficīta mirkļos izmantotu būtiskas AER vēja un saules parku jaudas.

Stratēģijā jābūt skaidram ilgtermiņa redzējumam un noteikumiem publiskā un privātā tirgus dalībniekiem. Mērķtiecīgi jāveicina lielo investoru piesaiste AER hibrīda parku ģenerējošo jaudu attīstībā.

Pēc atvienošanās no BREL Krievijas energotīkla 2025. gadā stratēģijā jānosaka uzdevumi valsts kapitālsabiedrībām, lai risinātu Baltijā trūkstošo bāzes ģenerējošo jaudu palielināšanu. Jāizvērtē mazā modulārā kodolreaktora projekta izpētes un realizācijas virzība.

Stratēģijā jābūt skaidri saprotamai informācijai par AST tīklā rezervētajām jaudām, pieteiktajiem AER elektrības ģenerācijas projektiem un AST tīkla kapacitāti.

Jābūt risinājumam par siltumenerģijas apgādi Rīgā, definējot skaidrus tirgus noteikumus un kā prioritāti nosakot TEC koģenerācijas elektrības ražošanas un balansēšanas rezultātā siltuma atlikuma izmantošanu.

Jānosaka gāzes izmantošanas politika ilgtermiņā, līdz ar to arī “Gaso” gāzes infrastruktūras loma. Jāsaprot, vai Latvija virzīsies prom no gāzes patēriņa, stiprinot elektropatēriņu un veicinās siltumsūkņu lietošanu mājsaimniecībās un uzņēmumos.

Jāattīsta enerģijas uzkrāšanas tirgus, kas veidojas no pieaugošajām AER ģenerējošām jaudām vēja un saules parkos. Jāizstrādā ūdeņraža izmantošanas politika, kā arī bateriju un citu enerģijas uzkrāšanas tehnoloģiju attīstība.

Stratēģijā jānosaka energoefektivitātes ietvars, kas nozīmē ne tikai “ēku siltināšanu”, bet arī energoresursu efektīvu izmantošanu. Stratēģijā jāiekļauj nākotnes mērķis – kļūt par zaļāko un pieejamāko elektrības piegādātāju Baltijā

Īpaša stratēģijas sadaļa jāvelta energodrošībai un sistēmas aizsardzībai dažādu provokāciju un atsevišķu avāriju gadījumos, īpaši aukstos ziemas apstākļos. Tas nozīmē, ka stratēģijā jāiekļauj decentralizācijas, risku diversifikāciju un avārijas režīmu modelēšanas elementi, tiem pakārtojot rīcības plānus.

Latvijas valdības dokumentu hierarhijā jānostiprina Latvijas Enerģētikas stratēģija kā oficiāls dokuments, iestrādājot tās enerģētikas sadaļu Nacionālajā attīstības plānā.

Papildu informācija:

Arno Pjatkins, APVIENOTĀ SARAKSTA sabiedrisko attiecību konsultants

Tālr.: 26516160

E-pasts: [email protected]